nemitīgi šis ritējums maina savu stāvokli, it kā virzoties tuvāk kādam punktam/parādībai/mērķim/gaismai?
Esmu pārliecināts, ka šo jautājumu neviens jums neuzdos, kaut gan... aii nē.
Jau pāris gadus, uzņemu sevī šo ķēdi, bet šie savienojumi ir tik trausli, ka es nezinu vai ir droši iet uz priekšu, jo liekas, ka viņi tūlīt plīsīs, vai mani kāds grūdīs nost. Saprotot, to, ka izejas nav, es prātīgi eju un 23:00 tas paliek drošāk, un gribās palikt un nokopēt šo posmu un paturēt pie sevis uz visiem soļiem, un laikiem. Paldies, par to, ka iedevāt man zīmuli tieši tad kad man nebija kopējamā papīra!
Jūs ticat astrālajai projekcijai sevī?- nu lūk, es neticu, jo es dzīvoju divas dzīves, paralēli reālajam tēlam nāk astrālais, kurš ir daudz patiesāks, pastāvīgāks un gudrāks par reālo. man tas patīk, jo viņš nemitīgi mani sit, un man nemitīgi sāp.
Spēju atgriezties pie galvenā domu objekta esmu noskaidrojis, difficult pakāpes visam, kas man būs jāuzzin, un esmu izdomājis, to, ka zvirbulēns varēs ieurbties savā ligzdā, jo kaimiņu nav tik silta, paldies par šodienu, man patīk, ai.
spriedze kāpj augstāk, Kārlis kāpj uz spriedzes, es gribu skavas.
ar galvu.
Tik grūti! Ja es varētu izskaitļot savu smadzeņu shēmu, man būtu apmēram par 30% vieglāk, bet to var izdarīt tikai ar Ģimenes ārsta zīmi, un to es nevaru tā vienkārši nospert, pēc tās ir jāiet pakaļ, bet tā, kā man nepatīk staigāt, es labāk padomāju..... daudz padomājot, esmu sapratis, ka varu tik ideālas lietas izdomāt, un pats, galvenais, ka man pat nevajag līdzcilvēkus, kuri patur man rociņu kad es manāmi iesprūstu sevī, kāpēc man visu laiku, pat domājot, stāv galvā, kaut kas tāds, kas ir pilnīgi nereāls un lieks, (jautājums sev) man tā nepatīk, ka man ir jāizliekas, brr, kas var būt nesmukāks pat sievieti smēķējam?.. es zinu... sieviete smēķējam un vēl ar alu rokās, c'moon, kas ar Jums visiem notiek, vot čista salīdzinājums- zemes resursu iztērēšana, kura mūs novedīs pie katastrofas, un jaunatnes zaudēšana pilnīgā bedrē, no kuras mēs idioti ārā neizlīdīsim, jo tas nav tik vienkārši kā aizbēgt no mentiem, kad esi pālī, lai Tevi neaizved pie Vecākiem, un viņi neuzzin Tavu patieso seju (pieredzē?- nē.)
 | |
| Šaicāne man parādīja ka man ir galva. |
Es ilgi domāju, ko varētu pielipināt visam šim klāt, nē, nu neko izcilu vai pārāk apburošu- Visi cilvēki un parādības, ko šajā (nu jau cilvēces nolaistajā) pasaulē, satiekam un redzam, tiem tur arī bija jābūt, un tam visam ir nozīme, paldies tēt, ka palīdzēji man ar to ķieģeli, mam- Tevi es vienkārši mīlu, un Madar- ak jēl, iedod pabraukāties. :*
Kārlis nedomā par citiem, bet ja domātu, tās nebūtu labākās domas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru